Latvija
Pagājušajā nedēļā Baltijas biržās dominēja pozitīvas tendences, tikai Rīgas fondu indekss ir samazinājies par 0,85%. Interesanti, ka vislielāko cenas kritumu uzrādīja akcijas no Oficiāla saraksta – Grindeks par 14,9%, Ventspils Nafta – par 10%, SAF Tehnika – par 8,7%, Olainfarm – par 7,9%. 7. janvārī notika SAF Tehnikas akcionāru sapulce, kurā tika apspriests jautājums par uzņēmuma akciju atpirkšanu. Decembrī investori pozitīvi reaģēja uz uzņēmuma plāniem atpirkt savas akcijas, kas izraisīja būtisku to cenu kāpumu. Diemžēl, šajā nedēļā paziņotā informācija neieviesa skaidrību, cik ātri un par kādu cenu uzņēmums veiks akciju atpirkšanu, kas atspoguļojas akciju kotējumos. Vislielāko kritumu pagājušajā nedēļā pieredzēja Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcas akcijas – par 19,1%. Uzņēmums paziņoja par apmēram 600 strādnieku atlaišanu ievērojama pasūtījumu skaita samazinājuma dēļ.

Lietuva
Savukārt, indekss OMX Vilnius ir pieaudzis par 6,7%, turklāt likvīdākās akcijas TEO LT kotējumu kāpums sasniedzis 11,2%. Visvairāk darījumu bija noslēgts ar Ukio Bankas akcijām, kuras nedēļas laikā pieauga cenā par 4,1%. Interesanti, ka Šiaulių bankas akcijas zaudēja 3,2% no savas vērtības. Saglabājās augsts pieprasījums pēc Lietuvos Jūrų Laivininkystė akcijām, kuras uzrādīja straujāko pieaugumu starp Lietuvas emitentu akcijām – par 37,5%. Kotējumu krituma līderos bija Snaige un Utenos Trikotazas akcijas – attiecīgi par 16,4% un 11,9%. Alkoholisko dzērienu ražotājs Alita paziņoja par darba nedēļas saīsināšanu, jo uzņēmums paredz pārdošanas apjomu kritumu pēc akcīzes nodokļa pieauguma.

Igaunija
Tallinas fondu indekss ir uzrādījis iespaidīgu kāpumu par 9,42%. Lauvas tiesu no pagājušās nedēļas tirdzniecības apgrozījuma nodrošināja Eesti Telekom akcijas, kuru cena pieauga par 15,1%. Divciparu pieaugumu uzrādīja arī Tallinna Kaubamaja, Merko Ehitus, Eesti Ehitus, Olympic Entertainment Group, Arco Vara un Ekspress Grupp akcijas. Neskatoties uz augstu tirdzniecības aktivitāti, Tallink Grupp akcijas pabeidz nedēļu tajā pašā līmenī, kā iepriekšējā gada beigās.

Aizvadītajā nedēļā Krievija turpināja svinēt Jauno gadu un Ziemassvētkus, un Krievijas biržas strādāja tikai svētdien. Krievijas indeksi uzrādīja dažādus rezultātus: indekss RTS samazinājās par 0.8%, indekss MSVB – pieauga par 2.6%.

ASV
Šī gada pirmajā pilnvērtīgajā darba nedēļā vadošie fondu indeksi demonstrēja dažādus rezultātus. Pasaules korporāciju finanšu rādītāju pasliktināšanās kopā ar šokējošiem darba tirgus datiem izraisīja ASV fondu tirgus pazemināšanos. Indekss Dow Jones sabruka par 4.8%, plašā tirgus indekss S&P 500 - par 4.5%, bet tehnoloģiskais indekss Nasdaq Composite zaudēja «tikai» 3.7%.

Decembrī amerikāņi zaudēja vēl pus miljonu darba vietu, tādējādi kopējais samazinājums 2008.gadā sastādīja 2.8 miljonus, kas ir salīdzināms ar 1945. gada rādītājiem. Diemžēl pasaules finanšu krīze jau sāka atspoguļoties citu sektoru kompāniju rādītājos. Investori negatīvi uztvēra ziņas par to, ka alumīnija gigants Alcoa plāno samazināt darbinieku skaitu par 13%, kas izraisīja kompānijas akciju kotējumu samazinājumu par 11%.

Aizvadītajā nedēļā pasaules lielākais mazumtirdzniecības tīkls Wal-Mart paziņoja par to, ka ceturtā ceturkšņa peļņa būs zemāka par prognozēto. Vēl divi ASV mazumtirdzniecības sektora līderi - Gap un Macy’s – samazināja savas peļņas prognozes. Nedēļas laikā šo kompāniju akciju cenas samazinājās attiecīgi par 9.8, 7.7 un 6.2%.

Pieprasījuma samazināšanās izraisīja Intel pārdošanas rādītāju samazināšanos pagājušā gada pēdējā ceturksnī par 23%, kas izrādījās nedaudz sliktāks par prognozēm, kas turklāt nesen tika pazeminātas. Tādējādi, pasaules procesoru ražošanas līdera akciju cena samazinājās par 6.9%.

Finanšu sektora akcijas uzrādīja vislielāko samazināšanos par 9.1%, kam par iemeslu kalpoja bažas, ka kredītu defolti turpina pieaugt.

Eiropa
Interesanti, ka Eiropas kompāniju akciju indekss Dow Jones Stoxx 600 uzrādīja kāpumu par 1.6%. Tajā pašā laikā ir svarīgi uzsvērt, ka daudzi indeksi uzrādīja ievērojamu samazināšanos: piemēram, vācu Dax samazinājās par 3.8%, britu FTSE100 – par 2.5%, franču CAC – par 1.5%.

Francijas valdība paziņoja par saviem plāniem turpināt sniegt atbalstu automobiļu ražotājiem, kas kalpoja par iemeslu Peugeot Citroen un Renault akciju kotējumu pieaugumam attiecīgi par 11% un 4%. Porsche palielināja savu daļu Volkswagen kapitālā, kas izraisīja Volkswagen akciju kāpumu par 9.6%.

Aizvadītajā nedēļā Commerzbank akcijas demonstrēja vislielāko kotējumu samazināšanos to vērtspapīru vidū, kas ietilpst Stoxx 600 indeksa sastāvā. Viena no lielākajām Vācijas bankām zaudēja trešdaļu savu akciju vērtības pēc tam, kad kļuva zināms par papildu kapitāla 13.5 miljardu eiro apmērā saņemšanu no Vācijas stabilizācijas fonda. Interesanti, ka kapitāla iepludināšana notiek vienlaikus ar Dresdner Bank pirkšanas darījuma pabeigšanu. Deutsche Postbank paziņoja par to, ka 2008. gadā cietis zaudējumus, kas izraisīja kompānijas akciju kotējumu ritumu par 12%.

Āzija
Āzijas indekss MSCI Asia Pacific nedēļas laikā samazinājās par 0.3%. Ievērojamu kritumu par 5.5% demonstrēja Indijas indekss Sensex, kam par iemeslu kalpoja informācija par to, ka Satyam Computer uzņēmuma vadība viltoja finanšu atskaites. Kompānijas akciju vērtība samazinājās par 87% un investori baidās, ka arī citi Indijas fondu tirgus dalībnieki slēpj informāciju. Dienvidkorejas indekss nedēļas laikā pieauga par 2%: neskatoties uz Centrālās bankas paziņojumu par ievērojamu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī, investori pozitīvi reaģēja uz procentu likmes samazināšanu līdz rekorda zemam līmenim.

Šī nedēļa solās būt notikumiem piesātināta. Ir jāatzīmē, ka sākas korporatīvo atskaišu sezona: šajā nedēļā virkne ASV  korporāciju, ieskaitot Alcoa un Intel, publicēs finanšu rādītājus par 2008. gada 4. ceturksni. Nav šaubu, ka mūs sagaida peļņas un pārdošanas līmeņu prognožu pārskatīšana daudzās kompānijās, - kā no vadības, tā arī no neatkarīgo analītiķu puses. Tiks publicēti virkne interesanto statistikas datu – patērētāju un ražotāju cenu indekss, rūpniecības sektora dati. Bēšā grāmata un cita svarīga informācija. Eiropā investoru uzmanību piesaistīs ECB sēdei.

ASV sliktie ekonomiskie dati norāda, ka pieprasījums pēc naftas no lielākā patērētāja puses turpinās samazināties. Daudz lielāks par gaidīto naftas krājumu palielinājums pastiprināja naftas kotējumu krišanos.

Pasaules recesijas draudi un ASV valūtas nostiprināšanās izraisīja kritumu metālu tirgū. Tomēr, vara kotējumi uzrādīja ievērojamu pieaugumu, kam par iemeslu kalpoja spekulācijas par to, ka 2009. gadā Ķīna samazinās vara ieguves apjomus. Kāpumu demonstrēja arī cenas cinkam, jo šī gada sākumā izejvielu indeksi tika rebalansēti.

Aizvadītajā nedēļā valūtu pāris EURUSD uzrādīja lielas svārstības. Tomēr, apkopojot nedēļas rezultātus, varēja secināt, ka ASV dolārs attiecībā pret eiro pieauga par 3%.
Aizvadītajā nedēļā Anglijas Banka paziņoja par kārtējo bāzes procentu likmes samazināšanu par 0.5 procentpunktiem līdz 1.5%. Šajā nedēļā notiks ECB sēde. Lielākā tirgus daļa nešaubās par likmes samazināšanu, tomēr lielākā intriga slēpjas tajā, vai Trišē kungs paziņos par eiro bāzes likmes sazemināšanu par 0.5 procentpunktiem vai arī pievils tirgus cerības un spers pieticīgāku soli.

Lata kurss attiecībā pret eiro turpina atkāpties no Latvijas Bankas noteiktā koridora augšējās robežas, un nedēļas beigās tas sasniedza līmeni - 0.7064 EURLVL. Latu likmes arī nedaudz samazinājās.


Olga Ertuganova
Galvenā analītiķe
Latvijas Krājbankas
Investīciju pārvalde
Tālr. 7092862
olga.ertuganova@lkb.lv