Finanšu krīze turpina saasināt situāciju pasaules finanšu tirgos. Aizvadītajā nedēļā kādreiz ASV lielākā banka Citigroup zaudēja 60% no savas tirgus vērtības, kas radīja spekulācijas attiecībā uz valdības atbalsta nepieciešamību. Savukārt, ASV tā arī netika pieņemts lēmums par līdzekļu piešķiršanu automobiļu nozarei. Kopā ar virkni negatīvu korporatīvo un ekonomisko ziņu tas izraisīja strauju kritumu Amerikas tirgū, kā rezultātā plašā tirgus indekss S&P 500 sasniedza viszemāko vērtību pēdējo 11 gadu laikā. Tomēr piektdien, tirgus sesijas beigās, Amerikas indeksi uzrādīja ievērojamu kāpumu pēc tam, kad kļuva zināms, ka par Finanšu ministru tiks nozīmēts Ņujorkas Federālās rezervju bankas prezidents Timotijs Gaitners. Tomēr, Amerikas indeksu kopējie zaudējumi nedēļas laikā bija ievērojami: S&P 500 sabruka par 8.4%, Dow Jones - par 5.3%, bet indekss Nasdaq Composite zaudēja 8.7%.

Nepārsteidz fakts, ka arvien augošās finanšu krīzes apstākļos visstraujāk kritās banku sektora akciju kotējumi. Aizvadītajā nedēļā S&P 500 indeksa sastāvā ietilpstošo finanšu kompāniju indekss zaudēja 23.7%. Ziņas par 52 tūkstošu Citigroup darbinieku atlaišanu, un baumas par to, ka finanšu holdings plāno pārdot daļu aktīvu, izraisīja ievērojamu Citigroup akciju cenu samazinājumu. Nepārsteidz fakts, ka šī gada notikumu iespaidā kompānijas galvas paziņojums par Citigroup kapitāla pietiekamību un adekvātu likviditātes līmeni neuzlaboja investoru noskaņojumu. Tomēr, tirgus ir pārliecināts, ka Citigroup ir pārāk liela kompānija, lai valdība ļautu tai paziņot par bankrotu. Merrill Lynch un JPMorgan akcijas arī uzrādīja ievērojamu samazināšanos par vairāk nekā 30%.

Arī kalnrūpniecības kompāniju akciju cenas būtiski samazinājās. Tomēr piektdien ieguves sektora vērtspapīri spēja atspēlēt daļu zaudējumu, piemēram, alumīnija giganta Alcoa akciju cena pieauga par 23%, jo tiek sagaidīts, ka virknes kompāniju raktuvju slēgšana samazinās pārlieku lielu metālu piedāvājumu.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas kompāniju indekss Dow Jones Stoxx 600 demonstrēja otro šī gada straujāko kritumu – par 11.4%. Kopš oktobra sākuma savas finanšu atskaites par pēdējo ceturksni publicēja gandrīz 2000 Rietumeiropas uzņēmumi, kuru rezultāti nav īpaši iepriecinoši – vidēji ienākumi samazinājās par 22%.

Arī Eiropas banku akciju cenas samazinājās. BNP Paribas vērtspapīru kotējumi samazinājās par 23%, ko veicināja spekulācijas par to, ka Eiropas trešajai lielākai bankai ir nepieciešama kapitāla piesaiste.

Pasaules lielākās ķīmijas kompānijas BASF vadība jau otro reizi samazināja peļņas prognozes un paziņoja par darba apturēšanu 80 rūpnīcās ievērojama pieprasījuma samazināšanās dēļ, kā rezultātā kompānijas akciju cenas samazinājās par16%.

Aizvadītājā nedēļā indekss MSCI Asia Pacific zaudēja 6.8%, kam par iemeslu kalpoja ievērojams finanšu un ieguves kompāniju akciju kritums. Interesanti, ka Ķīnas fondu indekss CSI 300 uzrādīja ļoti nelielu samazinājumu - par 0.9%, kas ir saistīts ar to, ka Ķīnas valdība pieņēma ekonomisku programmu.

Šajā nedēļā mūs sagaida svarīgi ekonomiskie rādītāji – precizētie dati par ASV IKP, statistika par ilgstošās lietošanas precēm, kā arī Vācijas indekss IFO, kas atspoguļo noskaņojumu biznesa aprindās, kā arī inflācijas un bezdarba līmenis Eiropā. Neapšaubāmi, dinamika pasaules fondu tirgos lielā mērā būs atkarīga no kompāniju pārskatiem un korporatīvām ziņām. 


Olga Ertuganova
Galvenais analītiķis
Investīciju pārvalde
Latvijas Krājbanka
Tālrunis 7092862
olga.ertuganova@lkb.lv