Augusta statistika liecina, ka imports uzrāda jau divciparu samazinājumu par 11,1%, kamēr eksporta apjomi vēl joprojām uzrāda pozitīvu pieaugumu. Ārējās tirdzniecības dati atspoguļo 2 tendences: ekonomiskās aktivitātes un patēriņa straujš kritums iekšzemē un lēnāki attīstības tempi ārzemēs.

Eksports augustā ir pieaudzis par 4,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Interesanti, ka eksports uz galvenajām partnervalstīm ir samazinājies, izņemot eksportu uz Lietuvu un Dāniju. Ņemot vērā finanšu krīzes uzliesmoju un tās graujošo ietekmi uz Eiropas ekonomiku, pieprasījums pēc Latvijas eksportētāju precēm varētu turpināt kristies.
Tai pašā laikā statistika uzrāda procentuāli iespaidīgu eksporta plūsmu pieaugumu uz ASV.

Pēdējā gada laikā Importa plūsmu kritums par 20 un vairāk procentiem tika novērots gandrīz visās grupās, relatīvi nelielu mīnusu uzrāda ķīmiskās rūpniecības ražojumu un metālu izstrādājumu importa plūsmas. Tajā pašā laikā minerālproduktu grupas imports demonstrēja iespaidīgu pieaugumu par 40,7%, ko veicināja augošs elektroenerģijas, dabasgāzes un dīzeļdegvielas imports. Pieaugumu uzrādīja arī lauksaimniecības un pārtikas preču imports.

Tik krass importa plūsmu sarukums gada laikā norāda uz strauju mājsaimniecību patēriņa ierobežojumu Latvijā, kā arī uz uzņēmumu gandrīz sastingušo aktivitāti investīciju veikšanā. Ņemot vērā, ka ekonomikas lejupslīdes fāze turpināsies arī nākamajā gadā, importa apjomu pieaugums tuvākajā laikā nav gaidāms. Lai arī cik ciniski tas neskanētu, tomēr šī tendence sniedz arī pozitīvu ziņu: Latvijas iedzīvotāji daudz rūpīgāk domā par saviem izdevumiem, efektīvāk sadalot tēriņus. Nav noslēpums, ka pēdējos gados tērējām uz nebēdu, kas arī bijis viens no galvenajiem mazumtirdzniecības un importa straujā kāpuma iemesliem. Šodienas apstākļos bieži pieminēts rietumnieku pārliekais taupīgums, kas īstenībā ir tieksme prātīgi rīkoties ar savu naudu, jau neizskatās tik neizprotami.

Savukārt mehānismu un iekārtu importu kritums norāda uz investīciju samazinājumu uzņēmumu attīstībā, kas, neapšaubāmi, ir ļoti bēdīgs signāls. Sājā situācija valdības atbalsts uzņēmējdarbībai ir ļoti svarīgs. Birokrātijas samazināšana ES struktūrfondu sadales procesā, struktūrfondu un valsts pasūtījumu efektīvāka pārdale ir dažas no aktivitātēm, kas varētu būtiski uzlabot rūpniecības un citu sektoru atveseļošanas iespējas.


Olga Ertuganova
Galvenā analītiķe
Investīciju pārvalde
Latvijas Krājbanka
Tel:   +371 67092862
Faks:   +371 67092850
olga.ertuganova@lkb.lv