Šodien ir publiskoti precizētie dati par IKP izmaiņām šī gada otrajā ceturksnī, kas liecina, ka IKP gada pieaugums ir bijis tikai 0,1%.

Neapšaubāmi, šādi dati nav nekāds pārsteigums, jo ikdienā ir jūtams, ka ekonomika vairs neattīstās ar tādiem tempiem, kā iepriekš. Vairāki sektori uzrāda pat attīstības tempu kritumu. Straujš patēriņa kritums smagi ietekmējis mazumtirdzniecību, kura pēc divciparu pieauguma šogad pieredz tempu kritumu. Procentuāli mazāks, bet kritums ir novērojams arī lauksaimniecībā.

Ekonomisko tempu kritumu Latvijā ietekmē arī ārējie faktori. Kā rāda pēdējie dati, Latvijas galveno tirdzniecības partneru ekonomiskā attīstība uzrāda palēnināšanas pazīmes. Neapšaubāmi, nelabvēlīgā situācija Eiropas ekonomikā un aktivitātes samazinājums NVS valstīs atstājuši negatīvu ietekmi uz Latvijā ražotajām un eksportētajām precēm.

Nevaram neatzīmēt situāciju būvniecībā: pēc spēcīga pieauguma dzīvojamo un tirdzniecības ēku būvniecības apjomi strauji krīt. Tomēr , pateicoties šoseju, ceļu un rūpniecības ēku būvniecībai, sektors vēl joprojām uzrāda ievērojamo izaugsmi.

Šādi dati apliecina mūsu prognozes, ka atsevišķos ceturkšņos Latvija ekonomika var pieredzēt pat negatīvu pieaugumu. Tajā pašā laikā mums vēl ir pāragri secināt, ka Latvijas ekonomika atrodas smagā krīzē. No vienas puses, ekonomisko tempu palēninājums ir ļoti sāpīgs process, kas tiek pavadīts arī ar uzņēmumu bankrotu un peļņas kritumu. No otras puses, Latvijas ekonomika pēdējos gados ir attīstījusies ļoti nesabalansēti, un bija skaidrs, ka šāds scenārijs nevar ilgt mūžīgi. Tomēr - bez ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, ko novērojam šogad, būtu grūti sekmēt būtiskas izmaiņas ekonomikas struktūrā. Šodienas izaicinājumi ir instruments efektīvai ekonomikas attīstībai ilgtermiņā.

Olga Ertuganova
Galvenā analītiķe
Investīciju pārvalde
Latvijas Krājbanka