Krievijas fondu tirgus šogad ir pieredzējis krasas izmaiņas. Gada sākumā Krievijas fondu tirgus ir zaudējis ap 20% līdz ar pasaules akciju tirgu sabrukumu. Tomēr šī gada otrajā ceturksnī tas uzsāka strauju pieaugumu, kam pamatā bija vairāki faktori: Vladimira Putina ievēlēšana premjera amatā, kas nozīmēja viņa iesāktā politiskā kursa turpināšanos; naftas kotējumu rallijs un valdības plāni samazināt nodokļu slogu naftas nozarē; starptautiskās aģentūras Moody's reitinga paaugstināšana Krievijai u.c. Rezultātā trīs mēnešu laikā Krievijas indekss RTS ir pieaudzis par vairāk nekā 30%.       

      Tomēr nedrīkst aizmirst, ka investīcijas Krievijas tirgū ir saistītas ar paaugstinātu risku, un straujš akciju cenu pieauguma periods var ātri mainīties ar tik pat strauja krituma fāzi, kas ir noticis. Ja sākumā kritumu Krievijas fondu tirgū veicināja vispārējs investoru negatīvs noskaņojums attiecībā uz akciju tirgu perspektīvām, tad vēlāk iekšēji faktori izraisīja Krievijas emitentu akciju lavīnveida kritumu. Vladimira Putina asā kritika par metalurģijas kompānijas Mečel cenu politiku un tam sekojošā šīs un citu kompāniju darbības analīze, ko veica Federālais antimonopola dienests, investoru vidū izraisīja asociāciju ar Jukos. Krievijas akciju tirgus kritums ir turpinājies, un rezultātā kopš RTS vēsturiskā maksimuma sasniegšanas 19. maijā indekss jau ir nokritis par vairāk nekā 35%.

      Otrdien Krievijas akciju tirgus atkal ir uzrādījis strauju kritumu par 4,2%, ko izraisīja paziņojums, ka Krievija atzīst Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību. Pēdējie politiskie notikumi un valsts iejaukšanās privātā sektorā negatīvi ietekmē Krievijas akciju investīciju pievilcīgumu. Lielie ārvalstu investori turpina izņemt savu kapitālu no Krievijas fondu tirgus, un visdrīzāk šī tendence tuvākajā laikā turpināsies. Neapšaubāmi, Krievijas indeksi vēl nav sasnieguši pēdējo divu gadu minimumus, tomēr ir aktuāls jautājums, cik ilgi šis kritums varētu turpināties. Skaidrs, ka, kamēr spriedze starp Krieviju un Rietumiem saglabājas, ārvalstu investori neatgriezīsies Krievijas fondu tirgū. Tajā pašā laikā ir acīmredzams, ka vairākas akcijas ir pārāk zemi novērtētas, un daudzi investori jau ir gatavi investēt Krievijas akcijās. Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem var minēt Gazprom akcijas. Uz politiskās nestabilitātes fona investori cenšas pārdot valsts uzņēmumu akcijas, kas reizē ar naftas un gāzes kotējumu kritumu izraisīja Gazprom akciju cenu kritumu par gandrīz 25% kopš augusta sākuma. Tomēr ņemot vērā Gazprom un citu naftas un gāzes sektora uzņēmumu perspektīvas un to neatbilstoši zemās cenas, investori nevarēs ilgi turēties pretī kārdinājumam tās nopirkt.

      Tiem investoriem, kas jau tagad vēlas ieiet tik lētā un pievilcīgā tirgū, jāņem vērā, ka tuvākajā laikā kritums Krievijas fondu tirgū var turpināties. Ņemot vērā lielu svārstīgumu un inerci Krievijas tirgū, mēs varam sagaidīt kritumu vēl par kādiem 10 un pat vairāk procentiem. Tomēr ja netiek runāts par īstermiņa stratēģiju, bet par investīcijām uz gadu un vairāk, tad neapšaubāmi investīcijas Krievijas tirgū ar uzviju sevi attaisnos. 

       Visgrūtāk šobrīd klājas tiem investoriem, kas ieguldījuši savus līdzekļus gada pirmajā pusē, ņemot vērā iepriekšējo periodu dinamiku, un tagad novēro Krievijas emitentu akciju kritumu. Tomēr šobrīd saprātīga stratēģija būtu nefiksēt tik lielus zaudējumus, bet gan sagaidīt tirgus atgūšanos, ko, tiesa gan, varētu nākties pagaidīt.
  

Olga Ertuganova
Galvenā analītiķe
Investīciju pārvalde
Latvijas Krājbanka
olga.ertuganova@lkb.lv