Inflācijas rādītāji jau trešo mēnesi pēc kārtas uzrāda samazinājumu. Tomēr diez vai tas vēl var priecināt Latvijas iedzīvotājus: cenu pieauguma tempu kritums ir niecīgs, un inflācija Latvijā - 16,7% - joprojām ir viena no augstākajām attīstības valstu vidū.

Par spīti vidēji nelielai inflācijai mēneša griezumā, vairākas preces un pakalpojumi arī jūlijā pieredzējuši cenu pieaugumu. Vēl vairāk - ja mēs paskatīsimies uz preču sarakstu, kas jūlijā zaudēja cenu, tad rodas jautājums, cik bieži mēs pērkam apģērbu, traukus, velosipēdus un mājas tehniku?

Var secināt, ka cenu ziņā jūlijs bija izdevīgs cilvēkiem ar vidēju ienākumu līmeni, kas varēja iepirkties atlaižu sezonā un par labām cenām nopirkt ilgas lietošanas preces. Tomēr Latvijas iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem inflācijas šoks joprojām turpinās.

Runājot par inflācijas perspektīvām, jāsaka, ka jauno gāzes tarifu apstiprinājums devis nepārprotamu norādi, ka, diemžēl, maijā sasniegtais līmenis vēl nebija šīgada augtākais inflācijas punkts. Rudenī energoresursu sadārdzinājums atkal atgriezīs inflāciju uz pieauguma ceļa.

Tajā pašā laikā mēs nevaram arī aizmirst par patēriņa kritumu valstī. Agri vai vēlu uzņēmēji būs spiesti mazināt neatbilstoši augstās cenas atsevišķiem pakalpojumiem un precēm. Esmu pārliecināta, ka joprojām vēl lielam preču skaitam uzcenojumi ir pārāk lieli, un varētu tikt samazināti, neievedot uzņēmējus bankrotos. Diemžēl, jāatzīst arī, ka daļai uzņēmumu tomēr nav iespējas samazināt cenas, neciešot zaudējumus.

Jebkurā gadījumā, nākamgad daudzas cenas ies uz leju, tomēr zemāka inflācija būs savienota ar strauju ekonomiskās aktivitātes kritumu valstī. Šogad vidējais inflācijas līmenis varētu ap 17%, nākamgad tas varētu mazināties līdz 9,5%.

Olga Ertuganova
Galvenā analītiķe
Investīciju pārvalde
Latvijas Krājbanka