Šodien no rīta bija paziņots par kārtējo gāzes tarifu pieaugumu rudeni par 30-50%. Komentējot pieņemto lēmumu, SPRK pārstāvji atzīmē divus pozitīvus momentus: pirmkārt, tarifi stāsies spēkā ne tagad, bet tikai no 1. oktobra, un, otrkārt, beidzot tiks sasniegts Eiropas gāzes cenu līmenis, kas nozīmē, ka turpmāk gāzes tarifi mainīsies tikai atkarībā no mazuta un gāzes kotējumiem pasaules tirgos.

Tomēr tik un tā šie mierinājumi neglābs Latvijas ekonomiku un iedzīvotājus no vēl viena inflācijas šoka. Gāzes tarifu pieaugumam sekos citu administratīvi regulējamo cenu kāpums, kas gan samazinās mājsaimniecību pirktspēju, gan arī palielinās kopējo cenu līmeni valstī.

Neapšaubāmi, tarifu pieaugumu tiešais efekts nebūs liels un visdrīzāk būs mazāks par vienu procentpunktu. Tomēr mēs gandrīz nevaram prognozēt netiešo ietekmi. Var sagaidīt tikai, ka šoreiz šis efekts būs mazāks un "godīgāks" nekā iepriekš. Nav noslēpums, ka agrāk atsevišķi uzņēmēji nepamatoti izmantoja energoresursu sadārdzinājumu kā skaidrojumu savu preču un pakalpojumu cenu tik straujam pieaugumam. Tomēr tagad ekonomiskā situācija valstī ir kardināli mainījusies. Strauji samazinoties iekšējam pieprasījumam, uzņēmējam vairs nav izdevīgi celt cenas, citādi preces pircēju skaits būtiski mazināsies. Teorētiski runājot, uzņēmējiem tagad ir divas iespējas - vai nu iekļaut ar tarifu kāpumu saistīto izmaksu pieaugumu savu preču un pakalpojumu cenās un zaudēt klientus, vai nu ciest zaudējumus. Kaut arī tās ir divas galējības, tik un tā varam sagaidīt, ka negatīvas tendences biznesa vidē - štata samazinājums vai pat darbības pārtraukšana - turpināsies.

Diemžēl tarifu kāpums ierobežo iespējas būtiski samazināt inflāciju šogad. Jo vairāk, cerība kā maijā tika sasniegts inflācijas augstākais punkts, ir gandrīz izzudusi. Kā jau bieži notiek Latvijā, visdrīzāk atkal realizēsies pesimistiskās prognozes: inflācijas samazinājums Latvijā varētu būt atlikts uz nākamo gadu.


Olga Ertuganova
Latvijas Krājbankas
Galvenā analītiķe