Augstā inflācija šobrīd ir viens no galvenajiem izaicinājumiem gandrīz visā pasaulē. Pēdējo nedēļu laikā gan ECB prezidents Žans Klods Trišē, gan FRS priekšsēdētājs Bens Bernanke deva nepārprotamu signālu, ka inflācija Eirozonā un ASV ir izvirzītas, kā prioritārās problēmas. Ir gan saprotams - pie komforta līmeņa 2%, inflācija ASV un Eirozonā ir attiecīgi 3,9 un 3,6%. Vairākās attīstības valstīs centrālās bankas konsekventi īsteno ierobežojošo monetāru politiku, lai samazinātu inflāciju. Tiesa gan, pastāvot naftas kotējumiem virs 130$ par bareli un strauji pieaugot lauksaimniecības preču cenām pasaules tirgos, cīņa ar inflāciju pagaidām nav tik veiksmīga, kā vēlētos.

Latvijā inflācijas līmenis ir viens no augstākajiem pat attīstības valstu vidū. Maija laikā cenas Latvijā vidēji ir pieaugušas par gandrīz 1%, kā rezultātā gada inflācija ir jau sasniegusi 17,9%. Šajā mēnesi vislielāko ietekmi uz cenu pieaugumu ir atstājis dārzeņu sadārdzinājums un degvielas cenu pieaugums, turpināja sadārdzināties komunālie pakalpojumi.

Runājot par inflācijas perspektīvām, jāsaka, ka mēs nevaram būt tik droši par to ātru samazinājumu šogad. Ņemot vērā Latvijas lielo atkarību no ekonomiskajiem procesiem pasaulē, mēs nevarēsim izvairīties no "importētas" inflācijas. Turklāt, joprojām nav skaidrs, cik ilgi vēl turpināsies administratīvi regulējamo cenu kāpums Latvijā. Vienīgais un ļoti būtiskais, kas varētu līdzēt mazināties inflācijai, ir patēriņa intensitātes kritums pašu mājās. Jau tagad tas sekmējis cenu mazināšanos atsevišķiem pārtikas produktiem. Visdrīzāk - turpmāk šī tendence tiks novērota arī citās preču un pakalpojumu grupās (piemēram, apģērbiem un apaviem).

 

Olga Ertuganova
Latvijas Krājbankas
Galvenā analītiķe