Diemžēl, pēdējā laikā gandrīz vienmēr piepildās tikai negatīvas prognozes: kā jau bija gaidāms, aprīlī cenu pieaugums pārsniedzis 17% un identificējams liels daudzums  faktoru, kas dzinuši  inflāciju uz augšu.

Viens no galvenajiem faktoriem bija elektroenerģijas tarifu pieaugums par gandrīz 40%. Tiesa gan, tiešais efekts nemaz nav bijis tik milzīgs - nedaudz virs 0,6 procentpunktiem. Tomēr otrreizējais efekts būs lielāks, tas parādīsies nākamajos mēnešos.

Turpina sadārdzināties atsevišķi pārtikas produkti. Tajā  pašā laikā ļoti zīmīgi, ka akciju rezultātā atsevišķi pārtikas produkti mēneša laikā pat kļuva lētāki. Sagaidāms, ka šogad šāda tendence būs izteikta: pastāvot zemākam patēriņam, uzņēmumiem nekas vairs neatliks, ka samazināt uzcenojumus, kur vien iespējams.

Ļoti skarbi apzināties, ka gada laikā cenas pārtikai un mājokļa pakalpojumiem sadārdzināsies straujāk nekā citās grupās - attiecīgi par 20,8% un 32,4%. Plānotie administratīvi regulējamo cenu pieaugums šogad un joprojām rekordaugstas cenas lauksaimniecības precēm pasaules tirgos neļauj cerēt uz inflācijas rādītāju uzlabošanos tuvākajos mēnešos.

Neapšaubāmi, cilvēku pirktspēja arvien samazinās. Lai kompensētu inflāciju, algām šogad būtu jāaug vismaz par 10-15%. Diemžēl, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, par ko arī liecina straujš IKP pieaugumu tempu kritums, liecina, ka tik liels algas pieaugams šogad vairumā uzņēmumu  nav iespējams.

Jāsaka arī, kā augstas inflācijas apvienojums ar zemu izaugsmi ir pašlaik raksturīga vairākām pasaules ekonomikām. Satricinājumi finanšu sektorā un nekustāma īpašuma tirgus lejupslīde jau gandrīz ievedusi ASV ekonomiku recesijā, kamēr inflācija tur sasniedz 4%. Banku krīze un spēcīgs eiro arī pasliktinājis  ekonomisko situāciju Eirozonā, kamēr vidējā inflācija monetārajā savienībā ir virs 2%. Atgādināsim, ka gan Federālā rezervju sistēma, gan Eiropas Centrāla Bankas par "komforta" inflācijas līmeni min 2%.  Cenu pieaugums kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - jau pārsniedzis 10%,  ekonomiskā izaugsme abās valstīs strauji palēninās. Tādējādi var secināt, ka, no vienas puses, Latvijas ekonomiskās problēmas pakļaujas kopējām tendencēm pasaules ekonomikā.No otras puses - līdz šīm Latvijas ekonomiskā izaugsme ir bijusi pārāk nesabalansēta, un tas vēl vairāk pasliktina esošo nelabvēlīgo situāciju.

Olga Ertuganova
Latvijas Krājbankas
Galvenā analītiķe