Latvijā piedāvāto pensiju plānu ienesīgumi šobrīd ļoti atšķiras. Daži uzrāda pozitīvu ienesīgumu, daži zaudē iegūtās pozīcijas. Pensiju plānu rezultātus galvenokārt nosaka pārvaldnieku izvēlētā stratēģija, t.i. vai pensiju plāna lielākā līdzekļu daļa tiek novirzīta akcijās vai obligācijās.

2007. gads pasaules finanšu tirgiem vienlaicīgi bija gan lielisku iespēju, gan lielu zaudējumu gads. Vairāki akciju indeksi uzrādīja iespaidīgu pieaugumu, tai pašā laikā satricinājumi finanšu sektorā un recesija ASV nekustamā īpašuma tirgū apšaubīja akciju tirgu spēju šogad uzrādīt tik spožus rezultātus. Jo vairāk - lielākās ASV bankas turpina norakstīt lielas parāda aktīvu summas, kas sekmēja peļņas rādītāju pasliktināšanos. Vājš mājokļu tirgus un krīze finanšu tirgos atspoguļojās citu sektoru kompāniju finanšu rādītājos, kas izraisīja bažas par ASV un vēlāk arī pasaules ekonomikas attīstības tempu palēnināšanos. Visi šie faktori izraisīja relatīvi ilgstošu kritumu akciju tirgos, kuru grūti nosaukt par vienkāršu cenu korekciju. No šī gada sākuma galvenie ASV indeksi zaudēja 8-15%, Eiropas un Āzijas fondu tirgos kritums sasniedza pat 15% un vairāk. Neapšaubāmi, ka visas šīs tendences negatīvi ietekmēja to pensiju plānu ienesīgumus, kuru portfeļos būtisks īpatsvars ir akcijām. Tāpēc uz akciju tirgiem orientēti pensiju plāni šogad uzrāda kritumu.

Pagājušā gadā likviditātes, vai pat pareizāk būtu teikt, neuzticības krīze, izraisīja satricinājumus arī obligāciju tirgos. Subprime kredītu krīze ASV un tās ietekme uz fondu tirgiem visā pasaulē lika investoriem pārvērtēt investīciju riskus, kā rezultātā notika t.s. flight to quality ("bēgšana uz kvalitāti") process, kad investīcijas no riskantākiem aktīviem masveidā tiek novirzītas bezriska aktīvos. Šo procesu rezultātā relatīvi riskantākām obligācijām cenas būtiski samazinājās neatkarīgi no vērtspapīra kvalitātes. Tagad obligāciju tirgos notiek cenu tuvināšanās "godīgajam" līmenim, kas padara obligācijas par ļoti izdevīgajām investīcijām. Rallijs obligāciju tirgos pozitīvi ietekmē konservatīvo plānu ienesīgumus, kā arī citu stratēģiju plānu rezultātus, ja to līdzekļi galvenokārt tiek novirzīti obligācijās .

Šobrīd Latvijas Krājbankas meitas uzņēmums Astra Krājfondi ir vienīgais pensiju 2. līmeņa pārvaldnieks Latvijā, kuram kopš šī gada sākuma visi četri pensiju plāni uzrāda pozitīvu ienesīgumu (pēc 2008.gada 12.marta datiem). Pašlaik vairāk nekā 90% no pensiju fondu līdzekļiem ir ieguldīti depozītos un obligācijās, kurām ir paredzams straujš pieaugums nākotnē. Gan palielinātās obligāciju un depozītu daļas Astra Krājfondu pensiju plānos, gan pašreizējā tirgus situācija, kad ir iespējams iegādāties obligācijas diezgan lēti, kopumā rada augstu ticamības pakāpi, ka nākamo divu gadu laikā Latvijas Krājbankas pensiju plāni piedzīvos ievērojamu ienesīguma pieaugumu.

Atskatoties uz pagājušo gadu, visu četru Latvijas Krājbankas meitas uzņēmuma Astra Krājfondi piedāvāto pensiju plānu daļu vērtības pieauga. Gada pirmajā pusē Astra Krājfondi piedāvātie pensiju plāni bija starp nozares līderiem attiecībā uz ienesīgumu. Gada otrajā pusē mūsu rezultāti nebija tik spoži, kas ir skaidrojams ar to, ka, ņemot vērā paredzamās negatīvās izmaiņas akciju tirgos, Latvijas Krājbankas piedāvāto pensiju fondu pārvaldnieki pieņēma lēmumu samazināt akciju īpatsvaru fondu portfeļos par labu instrumentiem ar fiksētu ienākumu - obligācijām un depozītiem. Tas palīdzēja palielināt pensiju plānu stabilo daļu.

Akciju pozīciju samazinājums par labu obligācijām īslaicīgi samazināja mūsu ienesīgumu rādītājus. Taču stratēģija šodienas nestabilo finanšu tirgu apstākļos ir izvēlēta veiksmīgi - tā ļāva izvairīties no akciju tirgus cenu straujā krituma negatīvās ietekmes. Daudzas obligācijas pašlaik piedāvā pat augstākas ienesīguma likmes, nekā to garantētu ienākums no depozītiem.

Aleksandrs Makijenko
Valdes priekšsēdētājs
AS IPS Astra Krājfondi