Esam uzzinājuši IKP skaitli, kas raksturo Latvijas ekonomikas izaugsmi 2007. gadā - 10.2%. Tomēr šoreiz īpašu interesi izraisa pēdējā ceturkšņa dati, kuri liecina par Latvijas ekonomiku šobrīd.

Pēdējos trīs gadus IKP gada pieaugums katru ceturksni bijis virs 10%. Vienīgi 2007. gada ceturtajā ceturksnī tas bija 8%. No vienas puses, ari pieaugums par 8% ir straujas attīstības rādītājs. Tomēr tendences Latvijas rūpniecībā, nekustamā īpašuma tirgū un iekšējā patēriņa dinamikā liecina, ka tempu krišana var turpināties.

Iekšējā patēriņa uzplaukums ir pierimies, to veicinājis tempu samazinājums pakalpojumu sektoros. Tomēr, ja šo tendenci var uzskatīt par pozitīvu - ekonomika nevar attīstīties tikai patērējot - tad vērojamā lejupslīde apstrādes rūpniecībā biedē. Tas nozīmē, ka būvniecībai un pakalpojumu sektoriem palēninoties, mūsu ekonomikai nav alternatīva dzinējspēka.

Par spīti samazinājumam apstrādes rūpniecībā, diezgan aktīvi palielinās eksporta apjomi. Tomēr prognozējamais tempu samazinājums Eiropas valstīs, tai skaitā arī mūsu galvenajiem tirdzniecības partneriem Lietuvai un Igaunijai, pasliktina eksporta perspektīvas.

Šogad Latvijas IKP varētu pieaugt par 5-7%. Kaut arī ir maza varbūtība, ka mūs var piemeklēt pesimistisks attīstības scenārijs, tomēr saspringtā situācija pasaules finanšu tirgos neļauj to pilnībā izslēgt. Ja satricinājumi ASV kredītu un finanšu sektoros turpināsies, tas izraisīs ekonomisko tempu palēninājumu visā pasaulē, arī Eiropā. Turklāt eiro kursa nostiprināšanās samazina Eiropas un Latvijas ražotāju konkurētspēju ne-eiro tirgos.

Savienojumā ar augstu inflāciju ekonomiskās aktivitātes samazinājums sāpīgi ietekmēs Latvijas uzņēmējus un iedzīvotājus. Šķiet, ka Latvijas ekonomika ieiet jaunā attīstības fāzē, kurā jau nebūs nedz ierasti straujās attīstības, nedz lielu ienākumu pieaugumu. Protams, tas nenozīmē ekonomisko procesu apstāšanos, tomēr mums jāpielāgojas lēnākiem attīstības tempiem.

 

Olga Ertuganova
Latvijas Krājbankas
Galvenā analītiķe