Janvāris vienmēr iezīmējies ar jaunu cenu palielinājuma vilni gandrīz visam preču grupām. Šī gada sākums arī nebija izņēmums. Rezultātā cenas tikai viena mēneša laikā sasniedza gandrīz 3%, bet gada laikā inflācija jau ir gandrīz sasniegusi 16%. Viena pozitīva, ja tā var teikt, ziņa ir fakts, ka, ja cilvēks nesmēķē, viņu vismaz neskars grandiozais tabakas izstrādājumu sadārdzinājums.

Lielākā vai mazākā mērā pieauga cenas visam precēm un pakalpojumiem, izņemot apģērbus un apavus, kurām cenas pazeminājās atlaižu sezonas rezultātā. Tātad, pērkot pārtiku, braucot sabiedriskajā transportā vai savā mašīna un maksājot par mājokli, - visur esam spiesti maksāt arvien vairāk un vairāk. Nu jau liekas, ka šim cenu kāpumam beigas nav saredzamas.

Diemžēl gaidīt strauju cenu samazinājumu Latvijā tuvāko gadu laikā tiešam būtu naivi. Jāatzīst, ka kaut arī mēs jau esam ES dalībvalsts, mūsu ekonomika joprojām atrodas pārejas periodā, kurā augsta inflācija tiek novērota bieži. Tai pašā laikā viens no inflāciju vecinošajiem komponentiem - intensīvs patēriņš - pakāpeniski norimst. Tas nozīmē, ka kopā ar IKP pieauguma tempa palēninājumu uz gada beigām patiešām samazināsies arī inflācija. Tomēr, ņemot vērā, ka to joprojām ietekmēs ārējie faktori un nepietiekami augsta konkurence, tā joprojām būs nepieņemami augsta iedzīvotāju makam.

Pagājušajā nedēļā valdība izvirzīja jaunus priekšlikumus ekonomikas stabilizācijas sasniegšanai, akcentu pārliekot no inflācijas uz izmaiņām fiskālā sektorā un ES fondu apguvi. Neapšaubāmi, valstij pieredzot divciparu inflāciju, šāds solis varētu izraisīt izbrīnu Latvijas iedzīvotājos. Tomēr jāsaprot, ka arī turpmāk likt spiedienu uz patēriņa samazinājumu nebūtu labākais risinājums, jo pēc neilga laikā tas varētu izraisīt IKP tempu strauju kritumu. Neapšaubāmi - inflācijas samazinājuma labad vispār apturēt ekonomisko attīstību valstī būtu pārāk liela cena. Turklāt inflāciju veicina vairāki ārēji faktori, piemēram, lauksaimniecības preču sadārdzinājums un naftas cenu rekordgājiens šī gada pašā sākumā. Mākslīgi aizkavēt mājokļu izdevumus arī nav risinājums: ja gāzes piegādes cenas aug, tad varbūt ja ne šodien, tad kādā brīdī tarifi gāzei, siltumenerģijai un citiem ar mājokli saistītajiem izdevumiem būs jāpalielina.

Tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību faktam, vai preču un pakalpojumu cenas ir palielinātas pamatoti, nevis vienkārši tāpēc, ka cenas aug visam Šajā sakarā būtu vēlams palielināt kontroli cenu veidošanas mehānismam valstī, jo tomēr bieži vien rodas iespaids, ka atsevišķi uzņēmēji atļaujas palielināt cenas bez objektīvajiem iemesliem.

Olga Ertuganova
Galvenā analītiķe
Investīciju pārvalde
Latvijas Krājbanka